ZODIAKS ATGRIEŽAS / grupas atvadu turneja

imgŠogad atgriešanos uz skatuves piedzīvo leģendārās grupas Zodiaks mūziķi, komponistam Jānim Lūsēnam atkal apvienojot savulaik populāro duetu – Zigfrīdu MuktupāveluMaiju Lūsēnu un ģitāristu Aivaru Gudro.  45 gadus kopš grupas dibināšanas pēdējo reizi vienotā programmā izskanēs kosmiska instrumentālā mūzika (”Pacific”, “Rock on ice”, “Provincial Disco”, “Zodiac”) un populārākās dziesmas („Taisnība”, “Vējš”, “Tēvu zeme”, “Manas mīļākās puķes”, “Pūt, vējiņi”,  „Mirušais gadsimts”, “Dziedi jel”, “Bohēmieša dziesma”, “Viegls rokenrols pa radio” u.c.). Ar šiem koncertiem grupas mūziķi nolēmuši pateikt lielo PALDIES saviem ilggadējiem faniem un līdzjutējiem. 

Padomju elektroniskās mūzikas aizsācēji – Latvijas grupa Zodiac savus mūzikas eksperimentus ar kosmiskām skaņām sāka jau 70. gados, uzstājoties ar tam laikam neierasto elektroniski sintētisko mūziku, iedvesmojoties no tādiem izpildītājiem kā J.M.Jarre, Space un Kraftwerk. Grupas muzikālie eksperimenti ieguva klausītāju atbalstu un mīlestību ne tikai Padomju Savienībā, bet arī Japānā, Austrijā, Somijā un citās pasaules valstīs. Zodiac ieraksts Disco Alliance 1980.gadā kļuva par pirmo mūzikas albumu visā PSRS, kas ar savu mūsdienīgumu un trāpīgajām melodijām bija līdzvērtīgs Rietumu popmūzikas hitiem. Skaņuplate piedzīvoja rekordlielu tirāžu, jo tika pārdoti vairāk nekā 20 miljoni ieraksta kopiju.

“Tacu mēs paši dzīvojām attīstīta sociālisma apstākļos, kad spēlēt rokmūziku nebija vienkārši. Esot pretrunā ar padomju estrādes mūzikas kanoniem, šim žanram jau no pirmsākumiem Padomju Savienībā bija disidentiska nokrāsa”, atceras komponists Jānis Lūsēns. “Pēc Pērkona skandāla ar izdemolēto vilcienu skrūves tika piegrieztas un bija jāmeklē veids, kā izlikties labam un lojālam padomju iekārtai. Viltīgi izlēmu savam kolektīvam dot latvisku vārdu Zodiaks (ar -ks galā), jo, pateicoties Zodiac pirmās plates panākumiem, jaunais grupas nosaukums neradīja aizdomas pretvalstiskai nostājai. Taču garu tas nemainīja. Par grupas galvenajiem solistiem kļuva  duets – Maija Lūsēna un Zigfrīds Muktupāvels. Ar savām iedvesmojošām, patriotiski krāsotajām, profesionālismā spīdošajām dziesmām “Taisnība”, “Tēvu zeme”, “Mirušais gadsimts” Zodiaks 80.gados kļuva par vienu no dziesmotās revolūcijas karognesējiem. 1987.gadā un 1989.gadā slavenajā festivālā “Liepājas Dzintars”  Zodiaks izcīnija “Grand Prix” – kā skaistu atzinību par līdz tam darīto un paveikto.  2023.gadā šīs dziesmas noteikti izskanēs savādāk, taču nemainīgs paliek to vēstjums.  Maijas un Zigfrīda balsis radīs patīkamu satraukumu  – tādu kā toreiz,  izdzirdot pirmās mūzikas taktis no raidījuma “Labvakar, Latvija””.

Zodiaks bija tā laika Lūsēna radošā laboratorija un tieši viņš bija visa kodols, bet viena no labākajām Lūsēna īpašībām attiecībā pret grupas mūziķiem vienmēr ir bijusi tā, ka viņš deva radošas brīvības iespējas”, saka Zigfrīds Muktupāvels. “Neatņemama pop, rok un citu mūzikas žanru sastāvdaļa ir improvizācija un tās nozīme Zodiakā nekad netika aizmirsta. Grupas repertuāru var nosacīti sadalīt divās daļās. Dziesmas, kuras Zodiakam gādāja popularitāti,  un tās, kuras deva baudu pašiem gan to tapšanas procesā, gan arī koncertos, jo bija tehniski sarežģītas un vienmēr nesa kādu atklājumu – “Mākoņi”, “Staburags un saulesmeitiņa” un citas dziesmas. Man pašam viena no nozīmīgākajām manā karjerā ir dziesma “Tautas laiks”. To arī dziedāju festivālā “Jūrmala”. Šī dziesma vienmēr sarūpē mazas skudriņas pār muguru un, lai kur arī nebūtu to dziedājis, tieši par šo dziesmu esmu saņēmis visvairāk komplimentu. Arī no auditorijām, kuras nesaprot ne vārda latviešu valodā, kaut man pašam šie Imanta Ziedoņa vārdi šķiet ārkārtīgi nozīmīgi”.

Prieku par atkalsatikšanos neslēpj arī Maija Lūsēna, kuras talants, spilgtums un artistiskums visspilgtāk mirdzēja tieši Zodiaka ziedu laikos. “Esmu pateicīga par iespēju atgriezties savā sākotnē pēc gari noieta ceļa, kurā bija tik daudz meklējumu atrast savu balss skanējumu mūzikā, lai pirmajā vietā būtu dvēseles vibrācija. Šis ceļa sākums bija Zodiaks”, uzsver Maija.

Kopš grupas aktīvās darbības pārtraukšanas 90.gados Zodiaks tikai retas reizes sanācis uz koncertiem, no kuriem katrs kļuvis par ievērojamu notikumu mūzikas dzīvē. 

Vasaras turnejā uz skatuves Jānim Lūsēnam, Zigfrīdam Muktupāvelam, Maijai Lūsēnai un Aivaram Gudrajam pievienosies arī Kristens Kupčs (ģitāra), Jānis Lūsēns jun. (bass), Harijs Gūtmanis (sitaminstrumenti), Uģis Upenieks (perkusijas) un Sarma Liede, Austra Kozuliņa, Toms Kalderauskis (papildvokāls). 

Grupas Zodiaks atgriešanās koncerti / atvadu turnejas koncerti: 

3.jūnijā 19:00 Jelgavā, brīvdabas koncertzālē Mītava
10.jūnijā 20:00 Liepājā, koncertdārzā Pūt, vējiņi
16.jūnijā 20:00 Siguldas pilsdrupu estrādē
15.jūlijā 20:00 Jēkabpilī, Krustpils brīvdabas estrādē
21.jūlijā 20:00 Talsos, Sauleskalna estrādē
22.jūlijā 20:00 Alūksnes Pilssalas estrādē
29.jūlijā 20:00 Saulkrastu brīvdabas estrādē
11.augustā 19:00 Valmieras estrādē
12.augustā 19:00 Saldū, Kalnsētas parka estrādē
16.augustā 19:30 Dzintaru koncertzālē
19.augustā 19:00 Bauskas Pilskalna parka estrādē 
26.augustā 19:00 Ikšķiles brīvdabas estrādē
16.septembrī 18:00 Daugavpils kultūras pilī (XII Mūzikas un mākslas festivāla Daugavpils ReStaArt 2023 ietvaros)

25.oktobrī 19:00 Rīgā, VEF Kultūras pilī

Rakstniecības un mūzikas muzejs aicina uz tikšanos ar komponistu Jāni Lūsēnu

26.aprīlī plkst. 18.00 Rakstniecības un mūzikas muzeja kultūrtelpā “Tintnīca” Pulka ielā 8, Rīgā, viesosies komponists Jānis Lūsēns. Vakaru vadīs muzikoloģe Liene Jakovļeva. Kultūrtelpas moto ir – vieta jaunai pieredzei un nozīmīgām sarunām, un pasākuma ciklā “Melomānu salons” katru mēnesi var iepazīt nozīmīgus pagātnes, tagadnes un nākotnes kultūras procesus caur interesantām personībām, neparastām perspektīvām un jauniem atklājumiem.

Komponists Jānis Lūsēns savā radošajā darbībā vairāk pievērsies neakadēmiskajiem žanriem, tomēr saglabājis interesi par akadēmisko mūziku un raksta arī akadēmiskus darbus. Viņa ieguldījums latviešu mūzikā ir ievērots un atzinīgi novērtēts. Lūsēns saņēmis Latvijas teātru gada balvu kā labākais komponists (1996. gadā par mūziku izrādei Santa Krusa, 1999.gadā par rokoperu Kaupēn, mans mīļais), Latvijas Lielo mūzikas balvu (par muzikālajām izrādēm 2000.gadā un devumu teātra mūzikas žanrā) un AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balvu 2003.gadā. Kopš 1987.gada Jānis Lūsēns ir Latvijas Komponistu savienības biedrs.

Studiju laikā izveidojis eksperimentālu instrumentālās mūzikas ansambli “Zodiac” (1979), kura albums “Disco Alliance” (1980) guva plaša mēroga panākumus un tika izpārdots vismaz 20 miljonu lielā tirāžā visā pasaulē. Nozīmīgu vietu komponista daiļradē ieņem mūzikli un rokoperas. Kā veiksmīgākās jāpiemin rokopera “Kaupēn, mans mīļais”, kura ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā, “Sfinksa”, “Agrā rūsa” u.c.

Lūsēna dziesmas vairākkārt skanējušas Vispārējos latviešu dziesmu svētkos un Skolēnu dziesmu svētkos. Par sevi pats viņš saka: “Šķiet, ka dvēselē esmu arhitekts, kas nodarbojas ar mūziku”.

KĀ IEGĀDĀTIES BIĻETI?

Pirms pasākuma klātienē vai mobilajā lietotnē MOBILLY.
Biļetes cena: 5 EUR, studentiem, skolēniem, pensionāriem 3 EUR.
Pieteikšanās: https://ej.uz/Lusens

KĀ PIE MUMS NOKĻŪT?

Braucot no centra ar 3. vai 13. autobusu līdz pieturai Ūdens iela vai ar 5. tramvaju līdz pieturai Eiženijas iela (aptuvenais brauciena ilgums līdz 15 minūtes).
Pasākuma apmeklētājiem bezmaksas stāvvieta. Caurlaidi var saņemt Muzeju krātuves info centrā.

Mūzikls “AGRĀ RŪSA”

Tieši Valentīndienā – 14.februārī pirmizrādi piedzīvos Jāņa Lūsēna un Pētera Brūvera mūzikls AGRĀ RŪSA

Atjaunotajam iestudējumam sapulcināta lieliska komanda. Galvenā – Elzas loma uzticēta dziedātājai Beātei Zviedrei, kuras daudzpusīgā vokālistes pieredze labi pazīstama gan mūziklu, gan džeza un  akadēmiskās mūzikas pasaulē. Fabrikanta Ķikuļa lomā redzēsim Dailes teātra aktieri Arti Robežnieku, viņa dēla, mākslinieka Italo lomā  – dziedātājs, grupas „Baritoni” dalībnieks Mārtiņš Strods, tiesnesis Straujups – Nacionālā teātra aktieris Raimonds Celms, savukārt Modes nama īpašnieces Cimbares tēlā iejutīsies dziedātāja Alise Kante. Nozīmīgas lomas izrādē atveidos arī aktieris Agris Krapivņickis (Elzas skolas gadu mīlestība Jānis), Ieva Parša (Elzas māte), Annija Putniņa un Sarma Liede (Elzas draudzenes Austra un Zenta), Sniedze Kaņepe (Reņģu sieva), Edvards Grieze (Reinis), Daniels Pelnēns (Frīdis), kā arī jaunas paaudzes talanti – Toms Kalderauskis, Austra Kozuliņa, Emīls Gilučs, Zane Lazdiņa, Sanita Roze, Uga Gundars, Ralfs Puzāns un Kate Kokamegi. Par izrādes muzikālo pusi rūpēsies orķestris komponista Jāņa Lūsēna vadībā.

img

Mūzikla pamatā ir Elīnas Zālītes romāns, kas stāsta par jaunas lauku meitenes dzīves līkločiem 30.gadu Latvijā, vēlmi dzīvot Rīgā skaisti un bezrūpīgi. Apklusinot ilgas pēc mājām un ilūziju sabrukuma sāpes, Elza soli pa solim ieiet modes vidē – postošajā kruzuļu un spīguļu pasaulē. Kārotā greznība drīz vien apnīk, tā rada nicinājumu pret naudu un arī pret tās īpašnieku, viņas vīru Ķikuli. Elza izšķiras uz noziegumu savas mīlestības un brīvības dēļ. Tomēr ziedošā mīlestība pārtop par atmiņu drumslām, jo šī paradīze ir iedomāta un izkropļota. Kļūda atkal sagriež likteni neparedzamā virpulī, bet sods dziedina jaunai dzīvei. Tikai jasmīni turpina ziedēt un smaržot, līdz neprātam apreibinot mīlestību alkstošos…

Kā uzsver izrādes režisore Marija Bērziņa, “melodrāma tik ļoti piestāv 30.gadiem – kaislības, naivums, sentiments, dekadence,  ideāli un to sabrukums. Un no šīm patiesajām vērtībām nevairīsimies arī jaunajā iestudējumā, kas būs mana atzīšanās simpātijās  30. gadu noslēpumainajai elegancei. 

Kāpēc cilvēks sāk “agri rūsēt”? Varbūt tāpēc, ka sāk pielaikot sev svešas dzīves vērtības? Varbūt tāpēc, ka nabadzīgā apkārtējā vide liek rūgti apskaust tos, kuri dzīvo greznāk? Varbūt tāpēc, ka “nauda ir tā burvju atslēga, kas atdara visas pasaku pilis”. Pelnrušķītes stāsts, kas varbūt varēja beigties laimīgi… Bet tā nenotiek, jo pasaulē, kurā dzīvo Elza, cilvēki viens no otra grib gūt labumu, apmierinot savas egoistiskās vajadzības. Elzai sāk likties, ka viņai ir darīšana ar manekeniem, nevis dzīviem cilvēkiem. Tomēr viņā ierunājas sirdsapziņa un mostas alkas pēc mīlestības. Neatbildētie jautājumi sāk urdīt arvien skaudrāk. Un tad pienāk brīdis, kad nav  neviena nežēlīgāka par sievieti, kurai nav ko zaudēt.

Man Elza nav upuris. Viņa vienkārši ir spiesta dārgi samaksāt par savām izvēlēm. Bet ticība labajam cilvēkā ir neiznīcināma. Un mirklis īstas mīlestības  atsver garos, sāpju pilnos gadus… “, piebilst režisore.

Izrādes veidotāju pulkā ir arī scenogrāfs Uģis Bērziņš, kostīmu māksliniece Liene Rolšteina, horeogrāfe Inga Krasovska, vokālā pedagoģe – Annija Putniņa, producents – Aigars Dinsbergs.

1 2 3 4 19