GALMS [pa]GALMĀ – mūzikls / J.Lūsēns, M.Zālīte

Jau rudenī jauniestudējumā atdzims Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes mūzikls “Neglītais pīlēns” pēc H.K.Andersena darba motīviem. Režisore Rēzija Kalniņa to veido jaunā interpretācijā ar citu nosaukumu –  “GALMS [pa]GALMĀ” – kā muzikālu alegoriju pieaugušajiem par varu, indivīdu, citādo. Par mums pašiem un par iespēju pacelties spārnos, pat ja mums mēģina iestāstīt pretējo – ka esam putni, kuri nelido. 

“GALMS [pa]GALMĀ” ir pašpasludināta vara kādā provincē, kurā “sētas” iemītnieki nav redzējuši “tālāk par savu knābi”. Vieta un laiks – mūsdienas vai pagātne, vai nākotne…img

“Kādā skaistā, vecā dārzā, ko apdzīvo mājputni, Pīļu Mātei piedzimst bērns. Viņš nelīdzinās nevienam no putniem. Viņš ir citāds, savādāks, par ko sākumā tiek apsmiets un jūtas vientuļš. Mājputni nebūt nav dumji un aprobežoti radījumi, un Neglītā Pīlēna problēma nav, kā tikt prom no šī “pīļu dīķa”. Viņš deg vēlmē palīdzēt putniem atgūt pašapziņu un īsto patiesību. Putni ir iebaidīti un tiek izmantoti. Nebrīve kropļo putnu patieso būtību. Neglītajam Pīlēnam, izrādās, piemīt neparastas spējas gūt spēku saskarsmē ar neizdibināmu, mūžīgi saucošu spēku – Skaisto Balsi. Un kas ir pats Neglītais Pīlēns – Gulbis? Nezināmais Atnācējs? Eņģelis? Pati Skaistā Balss? Saskarsmē ar Neglīto Pīlēnu ar putniem notiek neticamas pārvērtības – no padevīgām būtnēm putni kļūst brīvi un pašapzinīgi. Ļaunums iznīcina sevi pats. Bet Pīlēnam, nu jau visu mīlētam, ir jādodas tālāk. Tālā, garā ceļā, kur viņu sauc Skaistā Balss. Smeldzīga, gaiša un neapslāpējama. Kā mīlestība, kā mūžīga vēlēšanās pilnveidot sevi un pasauli”, saka libreta autore Māra Zālīte.

 “Kas ir neglītums? Neatbilstība stereotipiem? Neērtums? Kāds Citādais ienāk pagalmā, kurā valda absolūta bezierunu pakļaušanās, izkalpošanās, aklums, kurlums un bezcerība. Verdzība… Un šis Citādais iet cauri savas dzīves krusta ceļam, lai parādītu citiem, ka ir iespējams pretoties, just, lidot un pacelties “spārnos”- Brīvībā. Lai līdz tam nokļūtu, ir jānokāpj savā “ellē” un jāsatiek pašam sava Ēna”, uzsver jauniestudējuma režisore Rēzija Kalniņa

 “GALMS [pa]GALMĀ” ir stāsts par mums kā pagalma iemītniekiem – nebrīvē esošiem putniem. Tas ir stāsts par tiem, kuriem ir uzdots mūs pieskatīt un saskaitīt, kā arī par mūsu pašu “neglītumu” –  visu to, kas notur pie zemes pat tad, kad esam sadzirdējuši Skaisto Balsi, kas aicina uz ko vairāk”,  norāda režisores asistents Voldemārs Rode.

Neglītā Pīlēna lomā dublēsies divas jaunās, daudzsološās solistes – LUKA un Lote Voiska. Pīļu Māte būs dziedātāja Marija Naumova, kura vairāk kā pirms 20 gadiem pati bija Neglītais Pīlēns Liepājas teātra iestudējumā. Ļaunā Seska ādā iejutīsies dziedātājs Atis Zviedris, Vecā Žurka – dziedātāja Alise Kante, Seskabrāļi – Edvards Grieze un Artūrs Biķernieks, Portugāles Pīle – Anmary, Vistiņas cekulītes lomā aktrise Elīna Bojarkina vai Austra Elza Kozuliņa, Gaili atveidos Emīls Gilučs,  Zosis –Toms Kalderauskis, Sarma Liede, Austra Elza Kozuliņa vai Elīna Bojarkina, Pērļu Vistiņas – Zane Lazdiņa, Beate Megija Baranovska un Karīna Laugale, bet Skaistā Balss būs dziedātāja Līga Priede un Laura Erdlāne.

Režisore – Rēzija Kalniņa, režisores asistents – Voldemārs Rode, horeogrāfe – Inga Krasovska, scenogrāfs – Normunds Bērziņš (MAD), kostīmu māksliniece – Dita Enikova, gaismu mākslinieks – Ivars Vācers,  vokālā pedagoģe – Ilze Dzenīte, mūzikas aranžētājs – Jānis Lūsēns jun., producents – Aigars Dinsbergs (Producentu Grupa 7).

Producentu grupa 7 turpina iet savu muzikālo izrāžu ceļu (Māsa Kerija, Kaupēn, mans mīļais, Agrā Rūsa, Lāčplēsis, Sfinksa) un atgriežas pie labi zināmiem un tautā mīlētiem iestudējumiem.

SFINKSA rokopera / Jānis Lūsēns. Māra Zālīte

Jauniestudējumā atdzimusi Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes rokopera SFINKSA – muzikāls stāsts par slavenā pareģa Eižena Finka suģestējošo likteni. Finks bija viena no neparastākajām un noslēpumainākajām personībām 20.gadsimta Latvijā. Librets veidots, balstoties uz patiesiem notikumiem, arī darbojošās personas ir reāli eksistējuši cilvēki – Finka sieva Anna, viņa īslaicīgā aizraušanās Alise, laupītāja un slepkavas Anša Kaupēna līgava Vallija, Latvijas preses karaliene Emīlija Benjamiņa un daudzi citi. Finku sauc arī par Latvijas Nostradamu – viņš paredzējis Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes nāvi, Benjamiņas traģisko likteni, kā arī precīzi pareģojis savu miršanas gadu, mēnesi, dienu un stundu.

“Ir IzRedzētie, kuru liktenis vai karma ir spēt izDzīvot Dualitātē starp realitāti un esamību. Mūsu Finks – Izstumtais. Redzīgais. Spēlmanis. Pret saBIEDRĪBU – sociumu, kas sevī ietver izdzīvošanu, nodevību, liekulību, mantkāri, manipulāciju. Tikai jautājums – kurš ar kuru manipulē? Un kas vai kurš kā diriģents vada šo cirka izrādi, kas saucas – dzīve? Finks – vizulis uz sociuma makšķeres? Vai zivs, kura noķerta laikmeta tīklos? Atbilde katram laikmetam vai gadsimtam sava. Mums ir sava Laikmeta atBILDE. Jaunajā iestudējumā meklēsim atbildi un uzdosim jautājumus kopā. Eižens Finks palīdzēs. Jo Viņam ir ko teikt. Vēl joprojām”, uzsver jauniestudējuma režisore Rēzija Kalniņa.

Eižena Finka lomā iejūtas aktieris Maksims Busels, kura kontā jau ir vairākas izcili nospēlētas galvenās lomas M.Čehova Rīgas Krievu teātrī (Hamlets, Grāfs Monte Kristo, Leģenda par Pianistu u.c.), daudzi Maksimu atceras arī kā šova “Dejo ar zvaigzni” pēdējās sezonas uzvarētāju.  Finka sievas Annas lomā Beāte Zviedre, Finka mīļoto Alisi, Otto Švarca firmas mantinieci atveido Anmary, Latvijas preses karalienes Emīlijas Benjamiņas lomā Antra Stafecka, Kaupēna mīļotā meitene Vallija – aktrise Elīna Bojarkina vai Austra Elza Kozuliņa, Pratinātājs ar četrām sejām – Latvijas drošības policists, vācu virsnieks, krievu čekists un pēckara LPSR milicis ir Atis Zviedris, Saniknotā jaunkundze – Elizabete Zagorska, Itālijas sūtnis – Emīls Gilučs-Lācis, Meitene Uz Trapeces – Laura Erdlāne. Rokoperā piedalās arī Edvards Grieze, Toms Kalderauskis, Artūrs Biķernieks, Sarma Liede, Zane LazdiņaRalfs Puzāns, Patriks Tabaks un Voldemārs Rode.

Pie taustiņiem pats autors Jānis Lūsēns, ģitāra – Aivars Gudrais, sitaminstrumenti – Harijs Gūtmanis, basa ģitāra – Jānis Lūsēns jun. 

Režisore – Rēzija Kalniņa, režisores asistents – Voldemārs Rode, scenogrāfs – Normunds Bērziņš (MAD), kostīmu māksliniece – Beāte Gleima (BeaA),  gaismu mākslinieks – Ivars Vācers,  vokālā pedagoģe – Ilze Dzenīte. Producents – Aigars Dinsbergs (Producentu Grupa 7).

Producentu grupa 7 turpina iet savu muzikālo izrāžu ceļu (Māsa Kerija, Kaupēn, mans mīļais, Agrā Rūsa, Lāčplēsis) un atgriežas pie labi zināmiem un tautā mīlētiem iestudējumiem.

MĀRCIS AUZIŅŠ un JĀNIS LŪSĒNS Ziemassvētkos / MIERS [bez vārdiem]

“MIERS [bez vārdiem]” – tā skan meditatīvs, muzikāls ceļojums, kuru izveidojuši divi izcili skaņu meistari – ģitārists Mārcis Auziņš un komponists Jānis Lūsēns, lai Ziemassvētku laikā sniegtu dvēseliskus, emocionāli piesātinātus, gaismas instalāciju un lieliskas instrumentālās mūzikas caurvītus koncertus Latvijas dievnamos. 

img

Viena no šķautnēm, kas vieno abus māksliniekus, ir mūzika, kuras pamatnoskaņa ir miers, rāms plūdums un apcere – kā sava veida muzikāla meditācija. Šoreiz tās saplūdušas vienā, radot unikālu muzikālo kolāžu.

“Man miers, tāpat kā laime, ir visu lietu kārtība,  līdzsvars starp daudzajām dzīves lomām un jomām,” atzīst Mārcis Auziņš. “Pilnvērtīgu savu mieru es nevaru iedomāties bez mūzikas un ar to saistītajiem procesiem. Ir liels prieks, ka, to radot un izpildot, kaut uz brīdi iespējams kļūt arī par klausītāja miera un laimes mirkli.”

Atzīmējot, ka vislielāko miera pieredzi viņam sniedz vakara stundas Ozolu skolā, komponists Jānis Lūsēns saka: “Manā radošajā dzīvē trauksme un miera stundas ir mijiedarbībā, un tikai vakara stundas varu pavadīt pie saviem instrumentiem, improvizējot. Nemanot pazūd laika sajūta un pārņem miers kā skaists ar gaismu piepildīts lauks.”

Trešais dalībnieks koncertā būs gaismu mākslinieks Roberts Cipruss. Viņš ar savu redzējumu izcels katras baznīcas arhitektūras, interjera un sakrālo priekšmetu skaistumu un varenumu. Kā sava veida tilts no tālās pagātnes uz šodienu būs divu soprānu – Sanitas Rozes un Guntas Greisles izpildītie  Jāņa Lūsēna cikla “Septiņi dziedājumi mazajam Jēzum”, kurā neskaitāmu variāciju veidā izskan tikai viens vārds – Aleluja. 

Ziemassvētku koncerts bez vārdiem skaņu un gaismu pasaulē būs attālināšanās no ikdienas steigas, iespēja būt Dievnamā, lai pateicības pilnu sirdi satiktos ar sevi un Radītāju.

Koncertprogrammas “MIERS [bez vārdiem]” pieturvietas:

16. decembris  Jūrmalas Dubultu baznīca
17. decembris – Valmieras Sv.Sīmaņa baznīca
20. decembris – Liepājas Lutera baznīca
21. decembris – Jaunpiebalgas Sv.Toma baznīca
22. decembris – Rīgas Lutera baznīca Torņakalnā
23. decembris – Kuldīgas Sv.Annas baznīca
25. decembris – Rīgas Vecā Sv.Ģertrūdes baznīca
26. decembris – Jelgavas Sv.Annas baznīca

Biļetes –  https://www.bilesuparadize.lv/lv/performance/28518

1 2 3 4 21