GALMS [pa]GALMĀ – mūzikls / J.Lūsēns, M.Zālīte

Jau rudenī jauniestudējumā atdzims Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes mūzikls “Neglītais pīlēns” pēc H.K.Andersena darba motīviem. Režisore Rēzija Kalniņa to veido jaunā interpretācijā ar citu nosaukumu –  “GALMS [pa]GALMĀ” – kā muzikālu alegoriju pieaugušajiem par varu, indivīdu, citādo. Par mums pašiem un par iespēju pacelties spārnos, pat ja mums mēģina iestāstīt pretējo – ka esam putni, kuri nelido. 

“GALMS [pa]GALMĀ” ir pašpasludināta vara kādā provincē, kurā “sētas” iemītnieki nav redzējuši “tālāk par savu knābi”. Vieta un laiks – mūsdienas vai pagātne, vai nākotne…img

“Kādā skaistā, vecā dārzā, ko apdzīvo mājputni, Pīļu Mātei piedzimst bērns. Viņš nelīdzinās nevienam no putniem. Viņš ir citāds, savādāks, par ko sākumā tiek apsmiets un jūtas vientuļš. Mājputni nebūt nav dumji un aprobežoti radījumi, un Neglītā Pīlēna problēma nav, kā tikt prom no šī “pīļu dīķa”. Viņš deg vēlmē palīdzēt putniem atgūt pašapziņu un īsto patiesību. Putni ir iebaidīti un tiek izmantoti. Nebrīve kropļo putnu patieso būtību. Neglītajam Pīlēnam, izrādās, piemīt neparastas spējas gūt spēku saskarsmē ar neizdibināmu, mūžīgi saucošu spēku – Skaisto Balsi. Un kas ir pats Neglītais Pīlēns – Gulbis? Nezināmais Atnācējs? Eņģelis? Pati Skaistā Balss? Saskarsmē ar Neglīto Pīlēnu ar putniem notiek neticamas pārvērtības – no padevīgām būtnēm putni kļūst brīvi un pašapzinīgi. Ļaunums iznīcina sevi pats. Bet Pīlēnam, nu jau visu mīlētam, ir jādodas tālāk. Tālā, garā ceļā, kur viņu sauc Skaistā Balss. Smeldzīga, gaiša un neapslāpējama. Kā mīlestība, kā mūžīga vēlēšanās pilnveidot sevi un pasauli”, saka libreta autore Māra Zālīte.

 “Kas ir neglītums? Neatbilstība stereotipiem? Neērtums? Kāds Citādais ienāk pagalmā, kurā valda absolūta bezierunu pakļaušanās, izkalpošanās, aklums, kurlums un bezcerība. Verdzība… Un šis Citādais iet cauri savas dzīves krusta ceļam, lai parādītu citiem, ka ir iespējams pretoties, just, lidot un pacelties “spārnos”- Brīvībā. Lai līdz tam nokļūtu, ir jānokāpj savā “ellē” un jāsatiek pašam sava Ēna”, uzsver jauniestudējuma režisore Rēzija Kalniņa

 “GALMS [pa]GALMĀ” ir stāsts par mums kā pagalma iemītniekiem – nebrīvē esošiem putniem. Tas ir stāsts par tiem, kuriem ir uzdots mūs pieskatīt un saskaitīt, kā arī par mūsu pašu “neglītumu” –  visu to, kas notur pie zemes pat tad, kad esam sadzirdējuši Skaisto Balsi, kas aicina uz ko vairāk”,  norāda režisores asistents Voldemārs Rode.

Neglītā Pīlēna lomā dublēsies divas jaunās, daudzsološās solistes – LUKA un Lote Voiska. Pīļu Māte būs dziedātāja Marija Naumova, kura vairāk kā pirms 20 gadiem pati bija Neglītais Pīlēns Liepājas teātra iestudējumā. Ļaunā Seska ādā iejutīsies dziedātājs Atis Zviedris, Vecā Žurka – dziedātāja Alise Kante, Seskabrāļi – Edvards Grieze un Artūrs Biķernieks, Portugāles Pīle – Anmary, Vistiņas cekulītes lomā aktrise Elīna Bojarkina vai Austra Elza Kozuliņa, Gaili atveidos Emīls Gilučs,  Zosis –Toms Kalderauskis, Sarma Liede, Austra Elza Kozuliņa vai Elīna Bojarkina, Pērļu Vistiņas – Zane Lazdiņa, Beate Megija Baranovska un Karīna Laugale, bet Skaistā Balss būs dziedātāja Līga Priede un Laura Erdlāne.

Režisore – Rēzija Kalniņa, režisores asistents – Voldemārs Rode, horeogrāfe – Inga Krasovska, scenogrāfs – Normunds Bērziņš (MAD), kostīmu māksliniece – Dita Enikova, gaismu mākslinieks – Ivars Vācers,  vokālā pedagoģe – Ilze Dzenīte, mūzikas aranžētājs – Jānis Lūsēns jun., producents – Aigars Dinsbergs (Producentu Grupa 7).

Producentu grupa 7 turpina iet savu muzikālo izrāžu ceļu (Māsa Kerija, Kaupēn, mans mīļais, Agrā Rūsa, Lāčplēsis, Sfinksa) un atgriežas pie labi zināmiem un tautā mīlētiem iestudējumiem.

SFINKSA rokopera / Jānis Lūsēns. Māra Zālīte

Jauniestudējumā atdzimusi Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes rokopera SFINKSA – muzikāls stāsts par slavenā pareģa Eižena Finka suģestējošo likteni. Finks bija viena no neparastākajām un noslēpumainākajām personībām 20.gadsimta Latvijā. Librets veidots, balstoties uz patiesiem notikumiem, arī darbojošās personas ir reāli eksistējuši cilvēki – Finka sieva Anna, viņa īslaicīgā aizraušanās Alise, laupītāja un slepkavas Anša Kaupēna līgava Vallija, Latvijas preses karaliene Emīlija Benjamiņa un daudzi citi. Finku sauc arī par Latvijas Nostradamu – viņš paredzējis Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes nāvi, Benjamiņas traģisko likteni, kā arī precīzi pareģojis savu miršanas gadu, mēnesi, dienu un stundu.

“Ir IzRedzētie, kuru liktenis vai karma ir spēt izDzīvot Dualitātē starp realitāti un esamību. Mūsu Finks – Izstumtais. Redzīgais. Spēlmanis. Pret saBIEDRĪBU – sociumu, kas sevī ietver izdzīvošanu, nodevību, liekulību, mantkāri, manipulāciju. Tikai jautājums – kurš ar kuru manipulē? Un kas vai kurš kā diriģents vada šo cirka izrādi, kas saucas – dzīve? Finks – vizulis uz sociuma makšķeres? Vai zivs, kura noķerta laikmeta tīklos? Atbilde katram laikmetam vai gadsimtam sava. Mums ir sava Laikmeta atBILDE. Jaunajā iestudējumā meklēsim atbildi un uzdosim jautājumus kopā. Eižens Finks palīdzēs. Jo Viņam ir ko teikt. Vēl joprojām”, uzsver jauniestudējuma režisore Rēzija Kalniņa.

Eižena Finka lomā iejūtas aktieris Maksims Busels, kura kontā jau ir vairākas izcili nospēlētas galvenās lomas M.Čehova Rīgas Krievu teātrī (Hamlets, Grāfs Monte Kristo, Leģenda par Pianistu u.c.), daudzi Maksimu atceras arī kā šova “Dejo ar zvaigzni” pēdējās sezonas uzvarētāju.  Finka sievas Annas lomā Beāte Zviedre, Finka mīļoto Alisi, Otto Švarca firmas mantinieci atveido Anmary, Latvijas preses karalienes Emīlijas Benjamiņas lomā Antra Stafecka, Kaupēna mīļotā meitene Vallija – aktrise Elīna Bojarkina vai Austra Elza Kozuliņa, Pratinātājs ar četrām sejām – Latvijas drošības policists, vācu virsnieks, krievu čekists un pēckara LPSR milicis ir Atis Zviedris, Saniknotā jaunkundze – Elizabete Zagorska, Itālijas sūtnis – Emīls Gilučs-Lācis, Meitene Uz Trapeces – Laura Erdlāne. Rokoperā piedalās arī Edvards Grieze, Toms Kalderauskis, Artūrs Biķernieks, Sarma Liede, Zane LazdiņaRalfs Puzāns, Patriks Tabaks un Voldemārs Rode.

Pie taustiņiem pats autors Jānis Lūsēns, ģitāra – Aivars Gudrais, sitaminstrumenti – Harijs Gūtmanis, basa ģitāra – Jānis Lūsēns jun. 

Režisore – Rēzija Kalniņa, režisores asistents – Voldemārs Rode, scenogrāfs – Normunds Bērziņš (MAD), kostīmu māksliniece – Beāte Gleima (BeaA),  gaismu mākslinieks – Ivars Vācers,  vokālā pedagoģe – Ilze Dzenīte. Producents – Aigars Dinsbergs (Producentu Grupa 7).

Producentu grupa 7 turpina iet savu muzikālo izrāžu ceļu (Māsa Kerija, Kaupēn, mans mīļais, Agrā Rūsa, Lāčplēsis) un atgriežas pie labi zināmiem un tautā mīlētiem iestudējumiem.

MĀRCIS AUZIŅŠ un JĀNIS LŪSĒNS Ziemassvētkos / MIERS [bez vārdiem]

“MIERS [bez vārdiem]” – tā skan meditatīvs, muzikāls ceļojums, kuru izveidojuši divi izcili skaņu meistari – ģitārists Mārcis Auziņš un komponists Jānis Lūsēns, lai Ziemassvētku laikā sniegtu dvēseliskus, emocionāli piesātinātus, gaismas instalāciju un lieliskas instrumentālās mūzikas caurvītus koncertus Latvijas dievnamos. 

img

Viena no šķautnēm, kas vieno abus māksliniekus, ir mūzika, kuras pamatnoskaņa ir miers, rāms plūdums un apcere – kā sava veida muzikāla meditācija. Šoreiz tās saplūdušas vienā, radot unikālu muzikālo kolāžu.

“Man miers, tāpat kā laime, ir visu lietu kārtība,  līdzsvars starp daudzajām dzīves lomām un jomām,” atzīst Mārcis Auziņš. “Pilnvērtīgu savu mieru es nevaru iedomāties bez mūzikas un ar to saistītajiem procesiem. Ir liels prieks, ka, to radot un izpildot, kaut uz brīdi iespējams kļūt arī par klausītāja miera un laimes mirkli.”

Atzīmējot, ka vislielāko miera pieredzi viņam sniedz vakara stundas Ozolu skolā, komponists Jānis Lūsēns saka: “Manā radošajā dzīvē trauksme un miera stundas ir mijiedarbībā, un tikai vakara stundas varu pavadīt pie saviem instrumentiem, improvizējot. Nemanot pazūd laika sajūta un pārņem miers kā skaists ar gaismu piepildīts lauks.”

Trešais dalībnieks koncertā būs gaismu mākslinieks Roberts Cipruss. Viņš ar savu redzējumu izcels katras baznīcas arhitektūras, interjera un sakrālo priekšmetu skaistumu un varenumu. Kā sava veida tilts no tālās pagātnes uz šodienu būs divu soprānu – Sanitas Rozes un Guntas Greisles izpildītie  Jāņa Lūsēna cikla “Septiņi dziedājumi mazajam Jēzum”, kurā neskaitāmu variāciju veidā izskan tikai viens vārds – Aleluja. 

Ziemassvētku koncerts bez vārdiem skaņu un gaismu pasaulē būs attālināšanās no ikdienas steigas, iespēja būt Dievnamā, lai pateicības pilnu sirdi satiktos ar sevi un Radītāju.

Koncertprogrammas “MIERS [bez vārdiem]” pieturvietas:

16. decembris  Jūrmalas Dubultu baznīca
17. decembris – Valmieras Sv.Sīmaņa baznīca
20. decembris – Liepājas Lutera baznīca
21. decembris – Jaunpiebalgas Sv.Toma baznīca
22. decembris – Rīgas Lutera baznīca Torņakalnā
23. decembris – Kuldīgas Sv.Annas baznīca
25. decembris – Rīgas Vecā Sv.Ģertrūdes baznīca
26. decembris – Jelgavas Sv.Annas baznīca

Biļetes –  https://www.bilesuparadize.lv/lv/performance/28518

Kuldīga Piano / Jānis Lūsēns. Skaņu Lauki

imgNo jaunības gadiem līdz mūsdienām komponistu vienmēr ir aizrāvusi improvizācija un jaunu tembrālu saskaņu veidošana. Kopš 2020. gada Jānis Lūsēns darbojas kā improvizētājs, dzīvo un komponē Zvārtavas pagasta Ozolu skolā, kurā atrodas viņa mūzikas instrumentu kolekcija.

Savas improvizācijas komponists dēvē par Skaņu laukiem un sevi neuzskata par pianistu, bet gan par klaviatoru.

Skaņu lauki ir kā meditatīvas etīdes, kurās izpaliek dramatisms un kontrasti. Ja tās salīdzinātu ar norisēm dabā, tad līdzība būtu meklējama strauta čaloņā, vēja šalkās vai lietus monotonajā skanējumā.

8. septembra koncertā Kuldīgā, blakus Dāvida Klaviņa Una Corda klavierēm, skanēs arī Jāņa Lūsēna pārveidotās divstīgu klavieres, ko mūziķis dēvē par intervālklavierēm. Skanējumu papildinās daži no Ozolu skolas kolekcijas atvestie mūzikas instrumenti.

8.septembra koncerts būs CD “AIZ … LATE NIGHT PIANO MUSIC” un nošu grāmatas prezentācijas koncerts.

VIOLETS – Ance Krauze/Zigfrīds Muktupāvels/Jānis Lūsēns/ Austra Skujiņa

img2023.gada 21.septembrī Mūzikas namā Daile solisti Ance Krauze un Zigfrīds Muktupāvels pirmatskaņos Jāņa Lūsēna programmu ar Austras Skujiņas dzeju “VIOLETS”. 

Programmā “Violets” skanēs dažādos laikos rakstītas Jāņa Lūsēna dziesmas, kurās jaušamas Austras Skujiņas dzejas visdažādākās nianses – gan kluss slavinājums mīlestībai, gan temperamentīga bravūra, mēģinājumi izrauties no ikdienišķā, arī rezignēta samierināšanās. Zigfrīda Muktupāvela vijoles spēle un balss, kā arī džeza trio Jāņa Lūsēna vadībā, jebkuras gradācijas padarīs vēl izteiksmīgākas. 

Pirmā tikšanas komponistam Jānim Lūsēnam un tajā laikā jaunajai dziedātājai Ancei Krauzei notika 1999. gadā, kad Liepājas teātrī tika iestudēta rokopera “Kaupēn, mans mīļais”. Šī darba iestudēšanā tika iesaistīti daudzi jaunie un talantīgie liepājnieki, to vidū no zināmākajiem – Mārtiņš Freimanis un Ance Krauze. Ance tika pamanīta savas zemās, spēcīgās balss un suitu temperamenta dēļ. Sekoja pirmā sadarbība ar Raimondu Paulu, savukārt Jānis Lūsēns uzrakstīja jaunu mūziklu “Neglītais pīlēns”,  kurā Ancei Krauzei nu jau bija atveltīta galvenā loma. 

Ar komponistu Jāni Lūsēnu, kā arī māksliniekiem Anci Krauzi un Zigfrīdu Muktupāvelu “Mūzikas namam Daile” veidojusies sadarbība dažādās koncertprogrammās jau kopš Dailes nama pirmsākumiem, jau 15.gadu garumā. Pirms vairākiem gadiem Jānis Lūsēns radīja Ziemassvētku dziesmas Zigfrīdam Muktupāvelam un Ancei Krauzei, bet šogad abi mākslinieki atkal satiksies Austras Skujiņas dzejas programmā “Violets” ar mūzikas autoru pie klavierēm.

Koncertprogrammu izpilda:

Ance Krauze un Zigfrīds Muktupāvels, pie klavierēm Jānis Lūsēns. 

Piedalās mūziķi Jānis Lūsēns jun.(basģitāra), Harijs Gūtmanis (sitaminstrumenti).

ZODIAKS ATGRIEŽAS / grupas atvadu turneja

imgŠogad atgriešanos uz skatuves piedzīvo leģendārās grupas Zodiaks mūziķi, komponistam Jānim Lūsēnam atkal apvienojot savulaik populāro duetu – Zigfrīdu MuktupāveluMaiju Lūsēnu un ģitāristu Aivaru Gudro.  45 gadus kopš grupas dibināšanas pēdējo reizi vienotā programmā izskanēs kosmiska instrumentālā mūzika (”Pacific”, “Rock on ice”, “Provincial Disco”, “Zodiac”) un populārākās dziesmas („Taisnība”, “Vējš”, “Tēvu zeme”, “Manas mīļākās puķes”, “Pūt, vējiņi”,  „Mirušais gadsimts”, “Dziedi jel”, “Bohēmieša dziesma”, “Viegls rokenrols pa radio” u.c.). Ar šiem koncertiem grupas mūziķi nolēmuši pateikt lielo PALDIES saviem ilggadējiem faniem un līdzjutējiem. 

Padomju elektroniskās mūzikas aizsācēji – Latvijas grupa Zodiac savus mūzikas eksperimentus ar kosmiskām skaņām sāka jau 70. gados, uzstājoties ar tam laikam neierasto elektroniski sintētisko mūziku, iedvesmojoties no tādiem izpildītājiem kā J.M.Jarre, Space un Kraftwerk. Grupas muzikālie eksperimenti ieguva klausītāju atbalstu un mīlestību ne tikai Padomju Savienībā, bet arī Japānā, Austrijā, Somijā un citās pasaules valstīs. Zodiac ieraksts Disco Alliance 1980.gadā kļuva par pirmo mūzikas albumu visā PSRS, kas ar savu mūsdienīgumu un trāpīgajām melodijām bija līdzvērtīgs Rietumu popmūzikas hitiem. Skaņuplate piedzīvoja rekordlielu tirāžu, jo tika pārdoti vairāk nekā 20 miljoni ieraksta kopiju.

“Tacu mēs paši dzīvojām attīstīta sociālisma apstākļos, kad spēlēt rokmūziku nebija vienkārši. Esot pretrunā ar padomju estrādes mūzikas kanoniem, šim žanram jau no pirmsākumiem Padomju Savienībā bija disidentiska nokrāsa”, atceras komponists Jānis Lūsēns. “Pēc Pērkona skandāla ar izdemolēto vilcienu skrūves tika piegrieztas un bija jāmeklē veids, kā izlikties labam un lojālam padomju iekārtai. Viltīgi izlēmu savam kolektīvam dot latvisku vārdu Zodiaks (ar -ks galā), jo, pateicoties Zodiac pirmās plates panākumiem, jaunais grupas nosaukums neradīja aizdomas pretvalstiskai nostājai. Taču garu tas nemainīja. Par grupas galvenajiem solistiem kļuva  duets – Maija Lūsēna un Zigfrīds Muktupāvels. Ar savām iedvesmojošām, patriotiski krāsotajām, profesionālismā spīdošajām dziesmām “Taisnība”, “Tēvu zeme”, “Mirušais gadsimts” Zodiaks 80.gados kļuva par vienu no dziesmotās revolūcijas karognesējiem. 1987.gadā un 1989.gadā slavenajā festivālā “Liepājas Dzintars”  Zodiaks izcīnija “Grand Prix” – kā skaistu atzinību par līdz tam darīto un paveikto.  2023.gadā šīs dziesmas noteikti izskanēs savādāk, taču nemainīgs paliek to vēstjums.  Maijas un Zigfrīda balsis radīs patīkamu satraukumu  – tādu kā toreiz,  izdzirdot pirmās mūzikas taktis no raidījuma “Labvakar, Latvija””.

Zodiaks bija tā laika Lūsēna radošā laboratorija un tieši viņš bija visa kodols, bet viena no labākajām Lūsēna īpašībām attiecībā pret grupas mūziķiem vienmēr ir bijusi tā, ka viņš deva radošas brīvības iespējas”, saka Zigfrīds Muktupāvels. “Neatņemama pop, rok un citu mūzikas žanru sastāvdaļa ir improvizācija un tās nozīme Zodiakā nekad netika aizmirsta. Grupas repertuāru var nosacīti sadalīt divās daļās. Dziesmas, kuras Zodiakam gādāja popularitāti,  un tās, kuras deva baudu pašiem gan to tapšanas procesā, gan arī koncertos, jo bija tehniski sarežģītas un vienmēr nesa kādu atklājumu – “Mākoņi”, “Staburags un saulesmeitiņa” un citas dziesmas. Man pašam viena no nozīmīgākajām manā karjerā ir dziesma “Tautas laiks”. To arī dziedāju festivālā “Jūrmala”. Šī dziesma vienmēr sarūpē mazas skudriņas pār muguru un, lai kur arī nebūtu to dziedājis, tieši par šo dziesmu esmu saņēmis visvairāk komplimentu. Arī no auditorijām, kuras nesaprot ne vārda latviešu valodā, kaut man pašam šie Imanta Ziedoņa vārdi šķiet ārkārtīgi nozīmīgi”.

Prieku par atkalsatikšanos neslēpj arī Maija Lūsēna, kuras talants, spilgtums un artistiskums visspilgtāk mirdzēja tieši Zodiaka ziedu laikos. “Esmu pateicīga par iespēju atgriezties savā sākotnē pēc gari noieta ceļa, kurā bija tik daudz meklējumu atrast savu balss skanējumu mūzikā, lai pirmajā vietā būtu dvēseles vibrācija. Šis ceļa sākums bija Zodiaks”, uzsver Maija.

Kopš grupas aktīvās darbības pārtraukšanas 90.gados Zodiaks tikai retas reizes sanācis uz koncertiem, no kuriem katrs kļuvis par ievērojamu notikumu mūzikas dzīvē. 

Vasaras turnejā uz skatuves Jānim Lūsēnam, Zigfrīdam Muktupāvelam, Maijai Lūsēnai un Aivaram Gudrajam pievienosies arī Kristens Kupčs (ģitāra), Jānis Lūsēns jun. (bass), Harijs Gūtmanis (sitaminstrumenti), Uģis Upenieks (perkusijas) un Sarma Liede, Austra Kozuliņa, Toms Kalderauskis (papildvokāls). 

Grupas Zodiaks atgriešanās koncerti / atvadu turnejas koncerti: 

3.jūnijā 19:00 Jelgavā, brīvdabas koncertzālē Mītava
10.jūnijā 20:00 Liepājā, koncertdārzā Pūt, vējiņi
16.jūnijā 20:00 Siguldas pilsdrupu estrādē
15.jūlijā 20:00 Jēkabpilī, Krustpils brīvdabas estrādē
21.jūlijā 20:00 Talsos, Sauleskalna estrādē
22.jūlijā 20:00 Alūksnes Pilssalas estrādē
29.jūlijā 20:00 Saulkrastu brīvdabas estrādē
11.augustā 19:00 Valmieras estrādē
12.augustā 19:00 Saldū, Kalnsētas parka estrādē
16.augustā 19:30 Dzintaru koncertzālē
19.augustā 19:00 Bauskas Pilskalna parka estrādē 
26.augustā 19:00 Ikšķiles brīvdabas estrādē
16.septembrī 18:00 Daugavpils kultūras pilī (XII Mūzikas un mākslas festivāla Daugavpils ReStaArt 2023 ietvaros)

25.oktobrī 19:00 Rīgā, VEF Kultūras pilī

Rakstniecības un mūzikas muzejs aicina uz tikšanos ar komponistu Jāni Lūsēnu

26.aprīlī plkst. 18.00 Rakstniecības un mūzikas muzeja kultūrtelpā “Tintnīca” Pulka ielā 8, Rīgā, viesosies komponists Jānis Lūsēns. Vakaru vadīs muzikoloģe Liene Jakovļeva. Kultūrtelpas moto ir – vieta jaunai pieredzei un nozīmīgām sarunām, un pasākuma ciklā “Melomānu salons” katru mēnesi var iepazīt nozīmīgus pagātnes, tagadnes un nākotnes kultūras procesus caur interesantām personībām, neparastām perspektīvām un jauniem atklājumiem.

Komponists Jānis Lūsēns savā radošajā darbībā vairāk pievērsies neakadēmiskajiem žanriem, tomēr saglabājis interesi par akadēmisko mūziku un raksta arī akadēmiskus darbus. Viņa ieguldījums latviešu mūzikā ir ievērots un atzinīgi novērtēts. Lūsēns saņēmis Latvijas teātru gada balvu kā labākais komponists (1996. gadā par mūziku izrādei Santa Krusa, 1999.gadā par rokoperu Kaupēn, mans mīļais), Latvijas Lielo mūzikas balvu (par muzikālajām izrādēm 2000.gadā un devumu teātra mūzikas žanrā) un AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balvu 2003.gadā. Kopš 1987.gada Jānis Lūsēns ir Latvijas Komponistu savienības biedrs.

Studiju laikā izveidojis eksperimentālu instrumentālās mūzikas ansambli “Zodiac” (1979), kura albums “Disco Alliance” (1980) guva plaša mēroga panākumus un tika izpārdots vismaz 20 miljonu lielā tirāžā visā pasaulē. Nozīmīgu vietu komponista daiļradē ieņem mūzikli un rokoperas. Kā veiksmīgākās jāpiemin rokopera “Kaupēn, mans mīļais”, kura ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā, “Sfinksa”, “Agrā rūsa” u.c.

Lūsēna dziesmas vairākkārt skanējušas Vispārējos latviešu dziesmu svētkos un Skolēnu dziesmu svētkos. Par sevi pats viņš saka: “Šķiet, ka dvēselē esmu arhitekts, kas nodarbojas ar mūziku”.

KĀ IEGĀDĀTIES BIĻETI?

Pirms pasākuma klātienē vai mobilajā lietotnē MOBILLY.
Biļetes cena: 5 EUR, studentiem, skolēniem, pensionāriem 3 EUR.
Pieteikšanās: https://ej.uz/Lusens

KĀ PIE MUMS NOKĻŪT?

Braucot no centra ar 3. vai 13. autobusu līdz pieturai Ūdens iela vai ar 5. tramvaju līdz pieturai Eiženijas iela (aptuvenais brauciena ilgums līdz 15 minūtes).
Pasākuma apmeklētājiem bezmaksas stāvvieta. Caurlaidi var saņemt Muzeju krātuves info centrā.

Mūzikls “AGRĀ RŪSA”

Tieši Valentīndienā – 14.februārī pirmizrādi piedzīvos Jāņa Lūsēna un Pētera Brūvera mūzikls AGRĀ RŪSA

Atjaunotajam iestudējumam sapulcināta lieliska komanda. Galvenā – Elzas loma uzticēta dziedātājai Beātei Zviedrei, kuras daudzpusīgā vokālistes pieredze labi pazīstama gan mūziklu, gan džeza un  akadēmiskās mūzikas pasaulē. Fabrikanta Ķikuļa lomā redzēsim Dailes teātra aktieri Arti Robežnieku, viņa dēla, mākslinieka Italo lomā  – dziedātājs, grupas „Baritoni” dalībnieks Mārtiņš Strods, tiesnesis Straujups – Nacionālā teātra aktieris Raimonds Celms, savukārt Modes nama īpašnieces Cimbares tēlā iejutīsies dziedātāja Alise Kante. Nozīmīgas lomas izrādē atveidos arī aktieris Agris Krapivņickis (Elzas skolas gadu mīlestība Jānis), Ieva Parša (Elzas māte), Annija Putniņa un Sarma Liede (Elzas draudzenes Austra un Zenta), Sniedze Kaņepe (Reņģu sieva), Edvards Grieze (Reinis), Daniels Pelnēns (Frīdis), kā arī jaunas paaudzes talanti – Toms Kalderauskis, Austra Kozuliņa, Emīls Gilučs, Zane Lazdiņa, Sanita Roze, Uga Gundars, Ralfs Puzāns un Kate Kokamegi. Par izrādes muzikālo pusi rūpēsies orķestris komponista Jāņa Lūsēna vadībā.

img

Mūzikla pamatā ir Elīnas Zālītes romāns, kas stāsta par jaunas lauku meitenes dzīves līkločiem 30.gadu Latvijā, vēlmi dzīvot Rīgā skaisti un bezrūpīgi. Apklusinot ilgas pēc mājām un ilūziju sabrukuma sāpes, Elza soli pa solim ieiet modes vidē – postošajā kruzuļu un spīguļu pasaulē. Kārotā greznība drīz vien apnīk, tā rada nicinājumu pret naudu un arī pret tās īpašnieku, viņas vīru Ķikuli. Elza izšķiras uz noziegumu savas mīlestības un brīvības dēļ. Tomēr ziedošā mīlestība pārtop par atmiņu drumslām, jo šī paradīze ir iedomāta un izkropļota. Kļūda atkal sagriež likteni neparedzamā virpulī, bet sods dziedina jaunai dzīvei. Tikai jasmīni turpina ziedēt un smaržot, līdz neprātam apreibinot mīlestību alkstošos…

Kā uzsver izrādes režisore Marija Bērziņa, “melodrāma tik ļoti piestāv 30.gadiem – kaislības, naivums, sentiments, dekadence,  ideāli un to sabrukums. Un no šīm patiesajām vērtībām nevairīsimies arī jaunajā iestudējumā, kas būs mana atzīšanās simpātijās  30. gadu noslēpumainajai elegancei. 

Kāpēc cilvēks sāk “agri rūsēt”? Varbūt tāpēc, ka sāk pielaikot sev svešas dzīves vērtības? Varbūt tāpēc, ka nabadzīgā apkārtējā vide liek rūgti apskaust tos, kuri dzīvo greznāk? Varbūt tāpēc, ka “nauda ir tā burvju atslēga, kas atdara visas pasaku pilis”. Pelnrušķītes stāsts, kas varbūt varēja beigties laimīgi… Bet tā nenotiek, jo pasaulē, kurā dzīvo Elza, cilvēki viens no otra grib gūt labumu, apmierinot savas egoistiskās vajadzības. Elzai sāk likties, ka viņai ir darīšana ar manekeniem, nevis dzīviem cilvēkiem. Tomēr viņā ierunājas sirdsapziņa un mostas alkas pēc mīlestības. Neatbildētie jautājumi sāk urdīt arvien skaudrāk. Un tad pienāk brīdis, kad nav  neviena nežēlīgāka par sievieti, kurai nav ko zaudēt.

Man Elza nav upuris. Viņa vienkārši ir spiesta dārgi samaksāt par savām izvēlēm. Bet ticība labajam cilvēkā ir neiznīcināma. Un mirklis īstas mīlestības  atsver garos, sāpju pilnos gadus… “, piebilst režisore.

Izrādes veidotāju pulkā ir arī scenogrāfs Uģis Bērziņš, kostīmu māksliniece Liene Rolšteina, horeogrāfe Inga Krasovska, vokālā pedagoģe – Annija Putniņa, producents – Aigars Dinsbergs.

Tuvojas pirmizrāde jaunajam mūziklam “ZVAIGZNES BĒRNS”

Jaunā gada kultūras aktivitātes ievadīs spilgts notikums Latvijas mūziklu dzīvē. Īsi pēc Zvaigznes dienas – 19.janvārī VEF kultūras pilī notiks pirmizrāde Jāņa Lūsēna un Kārļa Vērdiņa jaunajam ģimenes mūziklam „ZVAIGZNES BĒRNS”. Izcili skatuves mākslinieki kopā ar Jāņa Lūsēna instrumentālo grupu un jaudīgiem jaunajiem talantiem uz vienas skatuves izdzīvos darbu, kas veidots pēc Oskara Vailda pasakas motīviem.

            Kā uzsver dzejnieks Kārlis Vērdiņš, „Muzikālā stāsta centrā izvirzījusies vajadzība mīlēt un uzticēties, spēja palīdzēt un pat uzupurēties, lai atbrīvotos no egoisma un paštaisnuma, kas saindē attiecības ar citiem. Saskaņā ar komponista Jāņa Lūsēna ieceri, mūzikla varoņiem nozīmīga ir garīgā pieredze, kas tiek gūta, vēršot skatu pret debesīm – gan tām, kurās mirdz daudz zvaigžņu, gan arī tām, kurās meklējam žēlastību, glābiņu un reizēm arī savas eksistences attaisnojumu”.

Mūzikla galveno – Zvaigznes bērna lomu atveidos Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļas audzēkņi Patriks Tabaks un Markuss Rūtentāls. Lomās iejutīsies arī  dziedātāji Zigfrīds Muktupāvels, Kristīne Zadovska, Uģis Roze, Katrīna Dimanta, Annija PutniņaEdvards Grieze, Toms Kalderauskis, Emīls Gilučs, Daniels Pelnēns, kā arī Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļas audzēkņi un absolventi. Jaunā mūzikla spēcīgās radošās komandas sastāvā darbojas režisors Mārtiņš Kagainis, horeogrāfe Egija Abaroviča, vokālā pedagoģe Annija Putniņa, bet par kostīmiem un skatuves scenogrāfiju rūpējas mākslinieču apvienība “Grāfienes”. Izrādi ar VKKF un LMT atbalstu veido Producentu grupa 7.

            Jaunā mūzikla „Zvaigznes bērns” pirmizrāde notiks 19.janvārī Rīgā, VEF Kultūras pilī, pēc tam izrādes notiks arī citviet Latvijā – Liepājas koncertzālē Lielais Dzintars (21.01), Jelgavas kultūras namā (22.01), Latgales vēstniecībā Gors (05.02), Valmieras kultūras centrā (06.02), Ventspilī, teātra namā Jūras vārti (12.02), Ogres kultūras centrā (13.02) un Vidzemes koncertzālē Cēsis (19.02). Biļetes iepriekšpārdošanā nopērkamas “Biļešu Paradīzē”.

            Kā brīnuma solījums Jaunajā gadā klausītājiem tiek nodota vēl viena jaunā mūzikla dziesma – “Purpursega” – https://ej.uz/m44v . Studijas ieraksts, aranžija un mikss – Jānis Lūsēns (jun.).

Iepriekš ziņots:

Jānis Lūsēns: „No bērnībā lasītām Oskara Vailda pasakām visspēcīgāk atmiņā palikusi tieši „Zvaigznes bērns”. Jau ilgāku laiku doma par šī stāsta pãrtapšanu mūziklā man kā komponistam likusies loti saistoša. Tās poētiskā valoda, vide, tēli un galvenā varoņa dzîvesstāsts liekas izteikti krāsains un rosina bagātu iztēli, lai radītu jaunu skatuves darbu. Pateicoties izcilai komandai, jau pavisam drīz iepriecināsim mūziklu cienītājus ar skaistu ziemas pasaku mûzikā”.

Pirmā dziesma  – “Mans avots” pieejama šeit. https://ej.uz/u7mb.   Šī dziesma ir kā vadmotīvs visai sižeta līnijai un to izpilda galvenās lomas atveidotāji Patriks Tabaks un Markuss Rūtentāls.   Kā atzīmē uzveduma režisors Mārtiņš Kagainis, abi puiši ir ļoti talantīgi un katrs no viņiem izrādē ienesīs savu, atšķirīgu un svaigu tēla interpretējumu. Ritot aktīvam mēģinājumu procesam, vērojams tas unikālais brīdis, kā pavisam jaunās paaudzes mākslinieki, darbojoties kopā ar tādām skatuves leģendām kā Uģis Roze, Kristīne Zadovska, Zigfrids Muktupāvels, kļūst līdzvērtīgi partneri un rada enerģētiski jauneklīgu un jaudīgu uzvedumu.

            Dziesmas “Mans avots” izpildītāji ir Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļas audzēkņi, un lai arī tikai 17 un 18 gadus jauni, abi puiši jau guvuši ievērojamu muzikālo pieredzi. Patriks Tabaks ir piedalījies vairākos LNO iestudējumos un tagad uzsācis solo karjeru – pats sarakstījis, producējis un laidis klajā pirmo albumu “Lost My Mind”. Savukārt Markuss Rūtentāls operas iestudējumos piedalījies zēnu kora sastāvā, sadarbojies ar Raimondu Petrauski, spēlējis Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes atjaunotajā koncertuzvedumā “Kaupēn, mans mīļais” un mūziklā jauniešiem „Rent”.

Zvaigznes bērns” ir krāšņs un emocionāls stāsts par cilvēka pieaugšanu un dzīves vērtībām. Tā galvenais varonis meklē atbildi uz jautājumu “kas es esmu?”, uzvarot sevī ļaunumu un lepnību, mācoties pazemību un līdzjūtību, atverot sirdi Mīlestībai un iegūstot patiesus draugus un ģimeni.

.

Mūžības skartie – 18.novembris

Atzīmējot latviešu dzejnieka Aleksandra Čaka 120. dzimšanas dienu un Latvijas Republikas Proklamēšanas 103. gadadienu, Rīgas Latviešu biedrība sadarbībā ar SIA “Vilsons Production” un Jāņa Lūsēna mūzikas namu “Ozolu skola”, aicina uz svētku koncertu – stāstu par brīvības cīņām “Mūžības skartie”.
2021. gada 18. novembra LR Proklamēšanas gadadienai veltītajam sarīkojumam, pasākuma organizatori, izvēlējušies vadmotīvu “personas brīvība”, kas visspilgtāk izpaužas autora poēmu ciklā “Mūžības skartie”. Strēlnieku tēli ir brīvības aaugstākās pakāpes iemiesojums.
Balstoties A. Čaka poēmu ciklā “Mūžības skartie” savu stāstu par brīvības cīņām ir radījuši aktieris Mārtiņš Vilsons – izveidojot scenāriju, un komponists Jānis Lūsēns,  stāstu ietērpjot emocionāli bagātā mūzikā. Uz skatuves Mārtiņam Vilsonam un Jānim Lūsēnam pievienosies Latvijas Nacionālās operas un baleta simfoniskā orķestra mūziķe, flautiste, multiinstrumentāliste Evija Mundeciema. Sarīkojumu ar svinīgu svētku uzrunu atklās Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis.
A. Čaka poēmu cikls “Mūžības skartie” ir viens no latviešu literatūras klasikas stūrakmeņiem un pamatoti ierakstīts Latvijas Kultūras kanonā. Tas ir viens no ievērojamākajiem dzejnieka darbiem. Tajā ir attēloti latviešu strēlnieki Rīgas aizstāvēšanas kaujās un Krievijas Pilsoņu karā. Eposs ir ļoti apjomīgs darbs – tajā ir aptuveni 5000 rindu, un tas sastāv no 24 dažādos gados sacerētām poēmām. Katru poēmu ievada īss vēsturisks komentārs, kas ieskicē konkrētās epizodes vēsturiskās aprises.
Dažādos laikos atšķirīgi vērtētais darbs nenoliedzami ir viens no svarīgākajiem un mākslinieciski augstvērtīgākajiem, ko svarīgi atgādināt, izmantojot visus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus, padarot to saprotamu dažādu vecumu, tautību un reliģiskās piederības cilvēkiem.
Jauniešiem brīvība ir pašsaprotams jēdziens, bet vēsturiski tā ir izcīnīta ar mūsu senču asinīm. Lai ietu tālāk, jāatceras pagātne, vērtējot un uzdodot jautājumus. Caur A. Čaka dzejas tēliem pieminot pagātni un iezīmējot nākotnes ceļu – tautas, vienotas domas un idejas atklāsmei.
Projekta vadītāja – Zane Vilsone. Projekta konsultante Aleksandra Čaka daiļrades un faktu jautājumos – A. Čaka muzeja direktore Antra Medne.
Personalizētus bezmaksas ielūgumus no 15. līdz 17. novembrim iespējams saņemt Rīgas Latviešu biedrības nama 1. stāvā pie administratora no plkst. 9.00 līdz 20.00.
Ieeja sarīkojumā uzrādot sadarbspējīgu  Covid-19 vakcinācijas  vai pārslimošanas faktu apliecinošu sertifikātu kopā ar personu apliecinošu dokumentu. Bērniem no 12 gadu vecuma jāuzrāda vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts vai laboratorijas izziņa par pēdējo 72 stundu laikā veiktu skrīninga testu.
Sarīkojums tiks filmēts un fotografēts. Foto un video materiāli vēlāk var tikt izmantoti pasākuma publicitātei internetā (sociālajos tīklos, medijos).
Šo pasākumu atbalsta Rīgas pašvaldība, un tas ir daļa no Rīgā notiekošās valsts svētku kultūras programmas, ar kuru pilnā apjomā var iepazīties pašvaldības tīmekļa vietnē https://svetki.riga.lv/. Rīgā iedzīvotāji aicināti valsts svētkus pavadīt veselībai drošā veidā –  ģimenes lokā savās mājās, baudot kultūru bez maksas tīmeklī, apmeklējot kultūras pasākumus “zaļajā režīmā” vai pastaigās pa pilsētu tuvinieku lokā, aplūkojot svētku noformējumu Rīgas pilsētvidē. Šogad ierasto sarkanbaltsarkano karogu pilsētas noformējumu papildina laikmetīgā māksla un gaismas instalācijas ar tautasdziesmu spēka vārdiem.
 

Pārceltie “Satikt Čaku” koncerti

Paredzētie un pārceltie:
27.oktobrī  19:00 – Mūzikas namā Daile – pārcelts uz 8.martu 19:00
28.oktobrī 19:00 – J.Lūsēna mūzikas namā Ozolu skola – pārcelts uz 12.martu 19:00 (ieeja no 17:00)
29.oktobrī 19:00 – Kuldīgas kultūras centrā – pārcelts uz 3.decembri 19:00
30.oktobrī 19:00 – kultūras centrā “Ulbrokas pērle” – pārcelts uz 27.novembri 19:00
31.oktobrī 17:00 – Jelgavas kultūras namā – pārcelts uz 28.novembri 17:00
3.novembrī 19:00 – Jēkabpils Krustpils kultūras namā – pārcelts uz 26.novembri 19:00

Komponists Jānis Lūsēns radījis jaunu koncertprogrammu “Satikt Čaku”

Tie, kuriem tuva Čaka dzeja, pazīst šo dīvaino sajūtu, kad iegrimsti tajā un šķiet, ka notikumi, ko Dzejnieks attēlojis, būtu paša izdzīvoti, bet poētiski apdzejotās vietas līdz sīkumiem tuvas un pazīstamas – gan ielas ar to smaržām un gaismām, gan pilsētas nomale ar pļaviņām, kurās ganās kazas un svilpo strazdi, gan miglā lēni asarojošs logs…

Šogad sajūtu meistaram Čakam svinam lielo dzimšanas dienu. Viņa dzeja iedvesmojusi komponistu Jāni Lūsēnu radīt jaunu koncertprogrammu, kurā atspoguļotas Dzejnieka daiļrades dažādās šķautnes.

Jāņa Lūsēna jaunradītās dziesmas savu īpašo skanējumu ieguvušas, savijoties diviem vīrišķīgiem balss tembriem – Zigfrīda Muktupāvela un Jāņa Strazdiņa baritoniem. Pašam komponistam muzicējot pie klavierēm, instrumentu skanējumu kuplinās Jāņa Lūsēna-juniora basa ģitāras, kā arī Harija Gūtmaņa ritma pulsācijas un sitamo instrumentu smalkās nokrāsas.

Programmā Jāņa Lūsēna dziesmas ar Aleksandra Čaka vārdiem, mūzika nebijušām kino filmām un sarunas. Koncerts divās daļās.

Pirmizrāde 27.oktobrī  19:00 – Mūzikas namā Daile
28.oktobrī 19:00 – Jāņa Lūsēna mūzikas namā Ozolu skola
29.oktobrī 19:00 – Kuldīgas kultūras centrā
30.oktobrī 19:00 – kultūras centrā “Ulbrokas pērle”
31.oktobrī 17:00 – Jelgavas kultūras namā
3.novembrī 19:00 – Jēkabpils Krustpils kultūras namā

Biļetes – www.aula.lv un www.bilesuparadize.lv

JĀNIS LŪSĒNS UN KĀRLIS VĒRDIŅŠ RADĪJUŠI JAUNU MŪZIKLU “ZVAIGZNES BĒRNS”

Novembra vidū pie skatītājiem dosies jauns mūzikls visai ģimenei – ziemas pasaka „ZVAIGZNES BĒRNS”. Darbs veidots pēc Oskara Vailda pasakas motīviem.  „Zvaigznes bērns” ir krāšņs un emocionāls stāsts par cilvēka pieaugšanu un dzīves vērtībām. Tā galvenais varonis meklē atbildi uz jautājumu “kas es esmu?”, uzvarot sevī ļaunumu un lepnību, mācoties pazemību un līdzjūtību, atverot sirdi Mīlestībai un iegūstot patiesus draugus un ģimeni.

Jauno mūziklu veido spēcīga radošā komanda – komponists Jānis Lūsēns, dzejnieks Kārlis Vērdiņš, režisors Mārtiņš Kagainis, horeogrāfe Egija Abaroviča, vokālā pedagoģe Annija Putniņa, bet scenogrāfiju un kostīmus rada  mākslinieču apvienība “Grāfienes”. Izrādi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu veido Producentu grupa 7. 

Mūzikla galveno – Zvaigznes bērna lomu atveidos Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļas audzēkņi Patriks Tabaks un Markuss Rūtentāls. Lomās iejutīsies arī Zigfrīds Muktupāvels, Kristīne Zadovska, Uģis Roze, Katrīna Dimanta, Annija PutniņaEdvards Grieze, Toms Kalderauskis, Emīls Gilučs, Toms Kursītis,  Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļas audzēkņi un absolventi, kā arī Jāņa Lūsēna instrumentālā grupa.

„No bērnībā lasītām Oskara Vailda pasakām visspēcīgāk atmiņā palikusi tieši „Zvaigznes bērns”. Jau ilgāku laiku doma par šī stāsta pãrtapšanu mūziklā man kā komponistam likusies loti saistoša. Tās poētiskā valoda, vide, tēli un galvenā varoņa dzîvesstāsts liekas izteikti krāsains un rosina bagātu iztēli, lai radītu jaunu skatuves darbu. Pateicoties izcilai komandai, jau pavisam drīz iepriecināsim mūziklu cienītājus ar skaistu ziemas pasaku mûzikā”, uzsver komponists Jānis Lūsēns.

Mūzikla „Zvaigznes bērns” pirmizrāde paredzēta 14.novembrī Rīgā, VEF Kultūras pilī. Pēc tam “Zvaigznes bērns” viesosies arī  Latvijas lielākajās koncertzālēs un kultūras centros – Liepājas koncertzālē „Lielais Dzintars” (21.11), Valmieras kultūras centrā (26.11), Latgales vēstniecībā „Gors” (27.11), Vidzemes koncertzālē „Cēsis” (28.11), Ogres kultūras centrā (3.12), Jelgavas kultūras namā (4.12) un Ventspilī, teātra namā „Jūras Vārti” (5.12).

Biļetes iepriekšpārdošanā nopērkamas “Biļešu Paradīzē”.

Mārcis Auziņš “Lielā plūsma” Ozolu skolā

“Pārdomas par laiku, telpu un esību ir iedvesmojušas mani trešajam solo albumam , kuram dots nosaukums “Lielā Plūsma”.

Muzikālā materiāla pamatā ir iekšēji rezonējošas sajūtas un atklāsmes par Visuma mūžam mainīgo dabu, neapturamo laika un notikumu ritumu un manu kā cilvēka un mūziķa lomu šinī procesā – Lielajā plūsmā. Es ticu, ka mana artava un loma bezgalīgā laika nogrieznī ir muzicēšana, komponēšana un koncertēšana. Mijiedarbībā ar klausītāju tas ir tas, kas mani spēcina, iedvesmo un motivē nekad neapstāties un būt pastāvīgā muzikālas izaugsmes virpulī.
Albumā “Lielā plūsma” apkopota jaunrade, kas tapusi pēdējo trīs gadu laikā dzīvojot, vērojot un dienu no dienas esot muzikālā fokusā, praktizējot ģitārspēli un jaunatklājot.

Koncertprogrammā līdzās albumā iekļautajai jaunradei dzirdēsiet arīdzan īpaši koncertprogrammai tapušas ģiāras solo aranžijas skaņdarbiem no tādiem pasaules mūzikas smagsvariem kā The Beatles, Sting, Evis Presley un daudziem citiem.”

Biļešu cena 25 eiro, “Biļešu paradīzes” kasēs vai internetā.

Jānis Lūsēns. Ozolu skola

2020.gads ir nesis pārmaiņas Jāņa Lūsēna dzīvē. Pēc ilgiem meklējumiem ir realizējies tas, par ko ir sapņots, domāts jau ļoti ilgi. Ir atrasta vieta kurā komponists ir īstenojis savu sapni – dot jaunu dimensiju kādai kultūrvēsturiski nozīmīgai vietai, izveidojot tur savu dzīves un radošo telpu, kas būtu pieejama interesentiem.

Tā ir Ozolu skola, kas atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā. Droši vien tas nav nejauši, jo abi komponista vecāki bija skolotāji. Tēvs strādājis Tadiķu 8gadīgajā skolā un to laiku komponists atceras kā skaistāko savā dzīvē, kur kopā ar māsu pavadīta daļa bērnības un jaunības. Šobrīd tur cauri jumtam aug bērzi, vieta ir pilnīgi pamesta un nekas neliecina par to, ka tur atgriezīsies dzīvība, par ko ļoti sāp sirds. Ar šo lēmumu komponists vēlas arī pievērst sabiedrības un valsts politikas veidotāju uzmanību visas Latvijas problēmai  – likvidētās skolas, to turpmākie likteņi, novārtā atstātas muižas un pamestās lauku sētas…

Jau domās tapuši vairāki pasākumu projekti. Viens no tiem ” Mūzika pēcpusdienas mieram”. Tā būs īpaša iespēja būt Jāņa Lūsēna dzīvesvietā Ozolu skolā, kurā ir izveidotas divas zāles. 

Ozolu skola un tās lielā zāle, kurā atrodas instrumenti un īpašie krēsli mūzikas baudīšanai, šobrīd ļauj uzņemt līdz 15 cilvēkiem, lai skaņu izplatības lauks būtu pēc iespējas tuvāk klausītājiem. Tas nav koncerts, bet gan performance divās daļās izcilā akustiskā telpā, kur mūzikas baudītāji atrodas pusguļus stāvoklī un var būt pilnīgi atslābinājušies skaņu laukiem. Šie muzikālie ceļojumi arī pandēmijas apstākļos ir paredzēti ikvienam, bet ievērojot valstī ieviestos tekošos noteikumus. 

Apmeklējuma cena 250 eiro (neatkarīgi no cilvēku skaita).

Pieteikšanās obligāta, pa tālr.29148787 vai info@janislusens.lv 

Aicināsim arī izbaudīt gleznaino apkārtnes ainavu, atrast savu 100gadīgo Ozolu skolas parka koku, pie kura aizmirst par ikdienas steigu un rūpēm.

Domājam arī par Ziemassvētku eglītēm Ozolu skolā, kas būs ģimeniski personīgas, tur klausītāju skaits varētu būt no 30-40. Programmā priekšnesumi, kopdziedāšana, loterija. Tuvākā laikā būs papildus informācija.

SAULRIETA DZIESMAS. J.LŪSĒNS. M.BRAUNS / Z.Muktupāvels, I.Sutugova

VĒL NEBIJIS NOTIKUMS – KOMPONISTS JĀNIS LŪSĒNS UN MĀRTIŅŠ BRAUNS SATIKSIES VIENĀ NOSKAŅU KONCERTĀ  “SAULRIETA DZIESMAS”.

Divi izcili un harizmātiski latviešu komponisti Jānis Lūsēns un Mārtiņš Brauns jūlijā pie klausītājiem dosies ar unikālu noskaņu koncertu “Saulrieta dziesmas”. Viņiem pievienosies arī lieliskie dziedātāji Zigfrīds Muktupāvels un Ieva Sutugova.

Abi skaņas meistari  atzīst, ka šāda sadarbības forma ir nebijusi, interesanta un bagātinoša abiem, savukārt klausītājiem būs unikāla iespēja dzirdēt improvizācijas un saspēles gan no komponistu ļoti populāriem, gan arī pavisam maz zināmiem skaņdarbiem.

 “Man patīk doma, ka varēsim divatā ar Jāni Lūsēnu uz skatuves improvizēt,” saka Mārtiņš Brauns. “Šeit nebūs nekāda izrādīšanās vai konkurence – kurš ir jaunāks, labāks vai veiklāks, salīdzinājumi šeit ir lieki. Mūsu sadarbība būs kā kontrastējošs dialogs labā mūzikā”. Priecājoties par vasarīgo dabas atmodu, komponists vēl piebilst: ”Vēlu visiem svinēt tos svētkus, ko saucam par vasaru. Lai sajūtam prieku un lai tas dod mums otro elpu.”

 Savukārt Janis Lūsēns atzīst, ka programmas tematisko izvēli diktējusi pēdējā laika situācija: “Kopš notikumiem, kas skāruši visu pasauli un arī Latviju, atrodos tālu prom no cilvēku un satiksmes burzmas. Vieta, kurā dzīvoju, ir īpaša ar ikvakara saulrieta izrādēm, gaismu, krāsu un ēnu saspēlēm.  Cenšos izbaudīt to ikvakara mirkli, kad noklust vējš, putnu dziesmas un pasaule ietinas klusuma segā.. Mani šie brîži iedvesmo un rada sajûtu, ka esmu vienots ar dabu un visumu...”

Saulrieta noskaņas palīdzēs sajust koncertu sākuma laiks, kas plānots no plkst. 21:00. Par koncertu norises vietām izvēlētas skaistās Latvijas brīvdabas estrādes ar ainaviskiem dabas skatiem un dzīvās uguns klātbūtni. Koncerti plānoti visu vasaru – līdz pat augusta beigām.

Koncerta skatītāju skaits tiks precizēts, ievērojot valstī noteiktos pulcēšanās ierobežojumus un pasākuma apmeklētāju drošībai izsludinātās sanitārā protokola prasības.

Biļetes Biļešu paradīzes kasēs

KAUPĒN, MANS MĪĻAIS / koncertuzvedums

Ir pagājuši 20 gadi kopš leģendārās rokoperas “Kaupēn, mans mīļais” iestudējuma Liepājas teātrī, taču šis vēsturiskais stāsts par sabiedrības apjūsmoto laupītāju un slepkavu savu aktualitāti nav zaudējis arī šodien. Kas ir mūsu varoņi? Vai ar mediju palīdzību par tādu sabiedrības acīs var kļūt ikviens, neatkarīgi no viņa nodomiem un rīcības? 

2020.gada pavasarī „KAUPĒN, MANS MĪĻAIS” atdzims koncertversijā, lai vēlreiz rosinātu saklausīt Māras Zālītes dzejā un Jāņa Lūsēna mūzikā iekodētos vēstījumus, palūkoties uz tiem šodienas acīm un mēģināt rast atbildi – ko neticamais leģendārākā latviešu noziedznieka stāsts mums vēsta par cilvēku un viņa izdarītajām izvēlēm cauri laikiem?

Kā uzsver dzejniece Māra Zālīte, “mani vēl aizvien interesē tas fenomens, ka tauta glorificē šo slepkavnieku, laupītāju – nu, kā tas var būt, ka ažiotāža atgādina tiesas procesus no mūsdienām! Kur ir tas noslēpums, nobīde no elementārām morālām vērtībām? Kur paliek ticība un godaprāts? Tāpēc man bija vajadzīgs varonis, kurā iekodēju savu vērtību sistēmu – Dzejnieks – tautas sirdsapziņa, kurš sevī glabā tautas gara spēku  un sāpi par zudušajām garīgajām un ētiskajām vērtībām”.

Jauniestudējumā Dzejnieka lomā atkal redzēsim Zigfrīdu Muktupāvelu,  kurš šo sauc par savu mūža lomu, sakot ka tā viņa dzīvē ienāca brīdī, kad kā dziedātājs juties sava spēka un varēšanas ziņā visaugstākajā punktā, bet reālajā skatuves un savas varēšanas pielietojuma dzīvē – viszemākajā. „Šis darbs man deva jaudu un ticību saviem spēkiem, kā arī sajūtu, ka man vēl ir iespēja no skatuves teikt kaut ko ļoti svarīgu un paliekošu. Kā izrādījās –  arī skatītājiem šis darbs ir nozīmīgs un tā laika minējumi par publikas tieksmi tikai pēc lētas izklaides izrādījās nepatiesi. Vārdos neaprakstāmā trupas un skatītāju kopības sajūta ikkatrā no izrādēm man vēl joprojām liek ”skudriņām” skriet pa muguru. Patiešām izcils Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes kopdarbs”

Kaupēns būs jaunais un talantīgais Latvijas Nacionālā teātra aktieris Raimonds Celms, kura aktiermeistarība, skatuviskais šarms un dziedātāja talants zibensātrumā iekarojis skatītāju, jo īpaši  – daiļā dzimuma sirdis.

Kaupēna mīļotās meitenes Vallijas lomai koncertuzveduma radošā komanda konkursa ceļā izvēlējās pavisam jaunu un plašākai publikai vēl nezināmu izpildītāju – Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļas 3.kursa audzēkni Madaru Gaili. Mātes lomā iejutīsies dziedātāja Anmary, koncertuzvedumā piedalīsies arī  aktieri Juris Bartkevičs, Akvelīna Līvmane, Katrīne Pasternaka, Zigurds Neimanis, instrumentālā grupa Jāņa Lūsēna vadībā,  NMV Rīgas Doma kora skolas Mūziklu un džeza nodaļas audzēkņi u.c.

 Kā uzsver jaunā koncertuzveduma režisore Paula Pļavniece, „necentīsimies atjaunot to, kas jau bijis, bet gan dosim iespēju novērtēt aizgājušo un salīdzinājumam paraudzīties uz esošo, lai rastu atbildes uz pārlaicīgiem jautājumiem”. 

 Savulaik Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes rokopera „Kaupēn, mans mīļais” Liepājas teātrī piedzīvoja galvu reibinošus panākumus daudzu gadu garumā. Izrāde un tās veidotāji saņēmuši virkni teātra un mūzikas balvu, bet libreta un mūzikas autoru kopdarbs iekļauts Latvijas Kultūras kanonā.

Biļetes visās “Biļešu paradīze” kasēs un bilesuparadize.lv

1 2 3 20