KAUPĒN, MANS MĪĻAIS / koncertuzvedums

Ir pagājuši 20 gadi kopš leģendārās rokoperas “Kaupēn, mans mīļais” iestudējuma Liepājas teātrī, taču šis vēsturiskais stāsts par sabiedrības apjūsmoto laupītāju un slepkavu savu aktualitāti nav zaudējis arī šodien. Kas ir mūsu varoņi? Vai ar mediju palīdzību par tādu sabiedrības acīs var kļūt ikviens, neatkarīgi no viņa nodomiem un rīcības? 

2020.gada pavasarī „KAUPĒN, MANS MĪĻAIS” atdzims koncertversijā, lai vēlreiz rosinātu saklausīt Māras Zālītes dzejā un Jāņa Lūsēna mūzikā iekodētos vēstījumus, palūkoties uz tiem šodienas acīm un mēģināt rast atbildi – ko neticamais leģendārākā latviešu noziedznieka stāsts mums vēsta par cilvēku un viņa izdarītajām izvēlēm cauri laikiem?

Kā uzsver dzejniece Māra Zālīte, “mani vēl aizvien interesē tas fenomens, ka tauta glorificē šo slepkavnieku, laupītāju – nu, kā tas var būt, ka ažiotāža atgādina tiesas procesus no mūsdienām! Kur ir tas noslēpums, nobīde no elementārām morālām vērtībām? Kur paliek ticība un godaprāts? Tāpēc man bija vajadzīgs varonis, kurā iekodēju savu vērtību sistēmu – Dzejnieks – tautas sirdsapziņa, kurš sevī glabā tautas gara spēku  un sāpi par zudušajām garīgajām un ētiskajām vērtībām”.

Jauniestudējumā Dzejnieka lomā atkal redzēsim Zigfrīdu Muktupāvelu,  kurš šo sauc par savu mūža lomu, sakot ka tā viņa dzīvē ienāca brīdī, kad kā dziedātājs juties sava spēka un varēšanas ziņā visaugstākajā punktā, bet reālajā skatuves un savas varēšanas pielietojuma dzīvē – viszemākajā. „Šis darbs man deva jaudu un ticību saviem spēkiem, kā arī sajūtu, ka man vēl ir iespēja no skatuves teikt kaut ko ļoti svarīgu un paliekošu. Kā izrādījās –  arī skatītājiem šis darbs ir nozīmīgs un tā laika minējumi par publikas tieksmi tikai pēc lētas izklaides izrādījās nepatiesi. Vārdos neaprakstāmā trupas un skatītāju kopības sajūta ikkatrā no izrādēm man vēl joprojām liek ”skudriņām” skriet pa muguru. Patiešām izcils Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes kopdarbs”

Kaupēns būs jaunais un talantīgais Latvijas Nacionālā teātra aktieris Raimonds Celms, kura aktiermeistarība, skatuviskais šarms un dziedātāja talants zibensātrumā iekarojis skatītāju, jo īpaši  – daiļā dzimuma sirdis.

Kaupēna mīļotās meitenes Vallijas lomai koncertuzveduma radošā komanda konkursa ceļā izvēlējās pavisam jaunu un plašākai publikai vēl nezināmu izpildītāju – Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļas 3.kursa audzēkni Madaru Gaili. Mātes lomā iejutīsies dziedātāja Anmary, koncertuzvedumā piedalīsies arī  aktieri Juris Bartkevičs, Akvelīna Līvmane, Katrīne Pasternaka, Zigurds Neimanis, instrumentālā grupa Jāņa Lūsēna vadībā,  NMV Rīgas Doma kora skolas Mūziklu un džeza nodaļas audzēkņi u.c.

 Kā uzsver jaunā koncertuzveduma režisore Paula Pļavniece, „necentīsimies atjaunot to, kas jau bijis, bet gan dosim iespēju novērtēt aizgājušo un salīdzinājumam paraudzīties uz esošo, lai rastu atbildes uz pārlaicīgiem jautājumiem”. 

 Savulaik Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes rokopera „Kaupēn, mans mīļais” Liepājas teātrī piedzīvoja galvu reibinošus panākumus daudzu gadu garumā. Izrāde un tās veidotāji saņēmuši virkni teātra un mūzikas balvu, bet libreta un mūzikas autoru kopdarbs iekļauts Latvijas Kultūras kanonā.

Biļetes visās “Biļešu paradīze” kasēs un bilesuparadize.lv

J.Lūsēna un M.Zālītes muzikālās poēmas “KĀ ĀBEĻDĀRZS IR BRĪVĪBA” pasaules pirmatskaņojums

Noslēdzot valsts simtgades varonības un veidošanās gadu, 23. novembrī pl. 12.00 un 16.00 Jelgavas kultūras namā, pasaules pirmizrādi piedzīvos Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna muzikālā poēma “Kā ābeļdārzs ir brīvība”.  Uzveduma pirmatskaņojumam izraudzīta zīmīga vieta – Jelgava, tieši šeit pirms simt gadiem tika uzveikts Bermonta karaspēks un nosargāts tautas  sapnis par brīvu Latviju.

Darba mūzikas autors J. Lūsēns sadarbību ar M. Zālīti vienmēr vērtē kā jaunu izaicinājumu:

Tās dvēseles stīgas, kas vibrē Māras dzejā un pasaules notikumu redzējumā, iekustina arī manu radošo garu, katrreiz iedzīvinot arvien jaunas skaņas, motīvus un krāsas. Īpaši tuva, šķiet, mums abiem ir latviskā piederības sajūta. Gan vēsturi vētījot, gan sapņus par Latviju izrakstot. Tā tas ir bijis izrādēs – “Sfinksa”, ”Indriķa hronika” ”Kaupēn, mans mīļais”, “Meirovics” un “Mistērija par sapni un mīlestību”. Mūsu kopdarbi ir izspēlēti simtiem reižu un skaņdarbi dzīvo un tiek dziedāti vēl šodien. Ticu, ka mūsu jaunais darbs “Kā ābeļdārzs ir brīvība” ir skaists, emocionāli dziļš un pacilājošs turpinājums līdz šim jau kopā radītajam.”

23.novembra pirmizrādē, tautas sapņus par brīvību izstāstīs un izdziedās – Dailes teātra aktieri: Jelgavā dzimušais un augušais Artūrs Skrastiņš, Ilze Ķuzule – Skrastiņa, operdziedātāja, mecosoprāns Kristīne Zadovska, solisti – Zigfrīds Muktupāvels, Daumants Kalniņš un Andris Ērglis. Uzveduma skanējumu papildinās arī Jelgavnieki – panākumiem bagātais meiteņu koris “Spīgo” (vadītāja Līga Celma– Kursiete) un jauktais koris “Balti” (vadītāja Maija Branka) –  vīru koris “Franchori”( vadītājs Ingus Leilands}.  Diriģents –  Valdis Butāns.

Brīvības stāstus muzikālās skaņās iedzīvinās Latvijas labākie mūziķi – komponists Jānis Lūsēns, kā arī Harijs Gūtmanis, Evija Mundeciema, Marita Karpa, Latvīte Cirse, Jānis Ozoliņš un Jānis Lūsēns juniors

Biļetes visās “Biļešu paradīze” kasēs un bilesuparadize.lv. Cena 5 – 10 eiro. 

Uzzini vairāk: www.jelgava.lv un www.kultura.jelgava.lv

Ierodoties uz pasākumu apmeklētāji piekrīt, ka var tikt filmēts un/vai fotografēts. Uzņemtais materiāls var tikt translēts, reproducēts un izplatīts bez ierobežojuma

Kamermūzikas koncertu un sarunu cikla COME PRIMA 8. programma SKAŅAS UN NOSKAŅAS. JĀŅA LŪSĒNA INSTRUMENTĀRIJS, VEF Kultūras pilī 18.aprīlī

Komponists Jānis Lūsēns plašāk pazīstams kā daudzu mūziklu, rokoperu, dziesmu ciklu autors. Taču lielā aizraušanās jau kopš pirmajiem soļiem mūzikā bijusi improvizācija, instrumentālā mūzika, jaunu saskaņu un tembru meklējumi. Šajā koncertā komponists aicinājis savus draugus mūziķus, lai nedaudz pārskatītu šajā jomā radīto. Pēdējā laikā komponista aizraušanās ir dažādu mūzikas instrumentu kolekcionēšana un to pielietošana gan solo improvizācijās, gan pirms diviem gadiem radītajā projektā AIZ, kurā piedalās seši mūziķi.

Savas nozīmīgās jubilejas gadā komponists aicinājis draugus mūziķus, lai no jauna pārskatītu šajā jomā radīto. Jāņa Lūsēna skaņu laboratorija pārtapusi projektā “Skaņas un noskaņas”, kura pamatā ir interesanti tematiski skaniski motīvi, dažādu instrumentu skaņu un tembru saplūšana un mijiedarbe. Plašā instrumentu klāsta kopskaņu papildinās čells un basa ģitāra, koncertprogrammu bagātinās arī trio Art-i-Shock saspēle. Šis neparastais muzikālais ceļojums katra iekšējā pasaulē caur personīgām asociācijām tuvinās klausītāju mieram un ļaušanās priekam mūzikā.

Koncerta programmā izskanēs gan senāk tapusi instrumentālā mūzika, gan skaņdarbi no cikla “Mūzika nebijušām kinofilmām”, gan skaņdarbs trio Art-i-Shock “Neti, neti”, gan miniatūras solo instrumentiem pārējo mākslinieku izpildījumā, kā arī paša komponista instrumentālās improvizācijas, veidojot sava veida “skaņu laukus”.

Koncertā piedalās:
Jānis Lūsēns (klavieres un citi instrumenti)
un AIZ mūziķu sastāvs:
            Jānis Lūsēns jun. (basa ģitāra)
            Marita Karpa (akordeons)
            Evija Mundeciema (flautas un citi instrumenti)
            Māris Ziemelis (čells un citi instrumenti)
            Karīna Mazūra (sitaminstrumenti)
            Harijs Gūtmanis (sitaminstrumenti)
trio Art-i-Shock:
            Guna Šnē (čells)
            Agnese Egliņa (klavieres)
            Elīna Endzele (marimba)

Koncertu vada: muzikoloģe, Latvijas Radio 3 ”Klasika” programmu vadītāja Liene Jakovļeva.

Biļetes Biļešu paradīzes kasēs

1 2 3 14